rādīt
rādīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
PiemēriRādīt vēstuli.
- Rādīt vēstuli.
- Rādīt burtnīcu.
- Rādīt fotogrāfiju.
- Rādīt milicim dokumentus.
- ..muzeju restauratori, rādot paveikto, grib runāt arī par aktuāliem jautājumiem un ikdienas grūtībām savā nozarē..
- Viņš mani vadāja starp aizsāktajām trešā stāva sienām, rādīja kaut kādas telpas un daudz runāja..
- ..Grieze ieraudzīja krusas negaisa postījumus un pārsteigts rādīja tos Nātiņam: «Kas te trakojis? Redzi, kā tavi tīrumi cietuši!»
- pārn. Kalnaini lauki rāda savrupus ozolus - miera un spēka krāšņumu.
- pārn. ..Gauja savas zivis nevienam nerāda, arī laivā braucējam ne.
Stabili vārdu savienojumiAcis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt.
- Acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt idioma — Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- Nevar (ne) degunu laukā rādīt idioma — Saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
- Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) — Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Rādīt (kādam) pigu idioma — sar. Nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
- Rādīt dūri kabatā idioma — sar. Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Rādīt garu degunu idioma — 1.sar. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.2. Rādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- Rādīt mēli idioma — sar. Kādu izzobojot, izbāzt no mutes mēles galu.
- Rādīt ragus, arī griezt ragus pretī idioma — sar. Runāt pretī, strīdēties pretī.
- Rādīt zobus idioma — 1. Ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).2. Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.3. Paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
1.1.Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
PiemēriRādīt kinoteātrī mākslas filmu.
- Rādīt kinoteātrī mākslas filmu.
- Rādīt izstādē jaunākās gleznas.
- Rādīt eksperimentu.
- Rādīt dejas soļus.
- Rādīt savu prasmi slidot.
- Treniņš ritēja bez īstas nopietnības. Pauls rādīja visādus dīvainus trikus - bez vajadzības vadāja bumbu, mēģināja to iedabūt grozā.. no visneizdevīgākajiem stāvokļiem.
- ..ar krītu apzīmētā aplī uz ielas bruģa savu mākslu rāda žonglieri.
- Atpakaļceļā skriešana vairs nebij, labu joku nekad nedrīkstēja divreiz rādīt, arī zirgi stāvēja nokārtām galvām.
- «Tur [psihiatriskajā slimnīcā] nevajag censties skaļi rādīt kumēdiņus. Tas ir uzkrītoši un diezgan grūti, bet smagu depresiju notēlot var katrs muļķis.»
Stabili vārdu savienojumiRādīt (arī taisīt) kumēdiņus.
- Rādīt (arī taisīt) kumēdiņus novec. — Uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
1.2.Panākt, ka (kāds) analizē, izmeklē, noskaidro (ko).
PiemēriRādīt ārstam slimnieku.
- Rādīt ārstam slimnieku.
- Rādīt rokrakstu speciālistam.
1.3.Veidot (kā) attēlu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriTelevizors rāda kinofilmu.
- Televizors rāda kinofilmu.
1.4.intrans.
PiemēriLipsts atjēdzās liela reklāmas spoguļa priekšā, apstājās un sāka sevi pētīt. Spogulis bija labas kvalitātes, rādīja asi un skaidri.
- Lipsts atjēdzās liela reklāmas spoguļa priekšā, apstājās un sāka sevi pētīt. Spogulis bija labas kvalitātes, rādīja asi un skaidri.
- ..[Apinis] lāgu lāgiem noņēma brilles un nospodrināja ar mutautiņa stūri, viņam šķita, ka tās pa brītiņu aptumst un nerāda vairs tik skaidri.
2.trans. Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko).
PiemēriRādīt ar rokas mājienu brauciena virzienu.
- Rādīt ar rokas mājienu brauciena virzienu.
- Atpūta [uz motocikla] brīnišķīga, un droši vien tādēļ puisis aizmirst cilvēku zilā tērpā, kas viņam.. šosejas līkumā kaut ko rādīja ar roku..
- Retās papeles pāri tām [mājām] meta ēnu svītras - kā melnus pirkstus, kas, kaut ko rādīdami, atdūrās viņpuses zilajā kalnājā.
2.1.intrans.
PiemēriJau no tālienes kalējs rādīja sievai ar roku uz to vietu, kur aiz ciema bija savesti smēdes koki...
- Jau no tālienes kalējs rādīja sievai ar roku uz to vietu, kur aiz ciema bija savesti smēdes koki...
- «Tur ir Grāvmali,» tēvs rādīja ar pātagas kātu.
- «Kas tad te?» viņš izsaucās.. «Precības, draugs - precības,» Vanags atbildēja un rādīja ar savādu smaidu uz saderināto pāri.
Stabili vārdu savienojumiRādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu).
- Rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) idioma — sar. Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu. Ņirgāties, zoboties par kādu.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar roku) idioma — Tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
2.2.Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
Piemēri«Rādi ceļu uz īsto vietu, tu labāk zini, kur te vērts iegriezties.»
- «Rādi ceļu uz īsto vietu, tu labāk zini, kur te vērts iegriezties.»
- Tā viņi gāja trijatā. Tikai tagad ceļu rādīja tā neparasti skaistā meitene.
- Pauls (uz Krustiņu): Dzer! (Krustiņš nekustas.) Jārāda ceļš. (Dzer.)
Stabili vārdu savienojumiRādīt ceļu.
- Rādīt ceļu — Rādīt priekšzīmi.
2.3.Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
Piemēri..Ainažu ostas bāku ugunis rāda ceļu aizvien lielākam zvejas laivu skaitam.
- ..Ainažu ostas bāku ugunis rāda ceļu aizvien lielākam zvejas laivu skaitam.
- ..Vai tad visas bultas uz krustcelēm tikai pareizo ceļu rāda?
- Kanonāde un kaujas uguns atblāzma rādīja viņam ceļu uz savējiem.
- pārn. ..mājas tornī grozījās skārda burinieks, rādīdams ceļu vējiem.
Stabili vārdu savienojumiKur deguns rāda.
- Kur deguns rāda idioma — sar. Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (iet, braukt).
2.4.Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) – par cilvēku. Izstarojot gaismu, apgaismot (ko) – par gaismas avotu.
PiemēriKabatas spuldzītes gaismā, ko rādīja kāds strēlnieks, Aina [sanitāre] brūci.. pārsēja.
- Kabatas spuldzītes gaismā, ko rādīja kāds strēlnieks, Aina [sanitāre] brūci.. pārsēja.
- Viņa turēja rokā paštaisītu lāpu un rādīja uguni Valdim, kas rīkojās ap motoru.
- Viņam [ūdenslīdējam] tur, zem ūdens, rādīja gaismu tūkstoš vatu spuldze.
- Visu garo ceļu pajūgam līdzi tecēja vakarzvaigzne.., tā kā gaismu rādīdama.
3.trans. Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
Piemēri«Runājiet tik gluži droši, Andrikson. Esmu tak saviem saimniekiem jau rādījis, ka man labi nodomi ar visiem.» [Saka barons.]
- «Runājiet tik gluži droši, Andrikson. Esmu tak saviem saimniekiem jau rādījis, ka man labi nodomi ar visiem.» [Saka barons.]
- «Karstumā asinsvadi izplešas un spiediens krīt,» es rādu savu gudrību.
Stabili vārdu savienojumiRādīt priekšzīmi (arī paraugu).
- Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) — Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
3.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
PiemēriVisi skraidīja [ap degošo māju] kā apmulsuši, cits caur citu vaimanādami, it kā gribēdami ar to rādīt savu līdzcietību.
- Visi skraidīja [ap degošo māju] kā apmulsuši, cits caur citu vaimanādami, it kā gribēdami ar to rādīt savu līdzcietību.
- Bij jādomā, ka vecāki to mīlestības daļu, ko tie Jēcim dzīvam rādījuši, tagad pielikuši Andrejam, kam šādas mīlestības arī ļoti vajadzēja.
- Krustiņš: Tev būtu jārada, ka manis nemīlē. Tev būtu jāiet pie cita.
- pārn. Ūdeņi, tāpat kā cilvēka seja, rāda gan priekus, gan bēdas..
Stabili vārdu savienojumiNerādīt dzīvības zīmes. Rādīt labu sirdi.
- Nerādīt dzīvības zīmes idioma — Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
- Rādīt labu sirdi idioma — Būt labam (pret kādu)..
- Rādīt savu īsto seju idioma — Paust savu būtību.
- Rādīt sirdi idioma — Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
3.2.Paust (sejā, vaibstos) psihisku stāvokli, attieksmi.
PiemēriRādīt vienaldzīgu seju.
- Rādīt vienaldzīgu seju.
- Rādīt mierīgu seju.
- Priekšsēdētājs rādīja pārsteigtu seju.
- Jaunais skolotājs rādīja it priecīgu vaigu - mīļu prātu viņš darīšot visu, cik viņa spēkos..
- «Nāk saimnieks pats, tad nu redzēs, kādu ģīmi viņš rādīs,» paziņoja kaimiņu tirdzinieks..
3.3.Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) – parasti par seju, vaibstiem.
Piemēri..Līdaciene rāpās laukā [no ratiem] vilcinādamās.. Kustības un katrs vaibsts sejā rādīja: ko nu mēs, tādi nabadziņi, mēs jau tikai tāpat, garāmbraukdami uz mazu brītiņu...
- ..Līdaciene rāpās laukā [no ratiem] vilcinādamās.. Kustības un katrs vaibsts sejā rādīja: ko nu mēs, tādi nabadziņi, mēs jau tikai tāpat, garāmbraukdami uz mazu brītiņu...
- Un Andra tēva vaigs? Tas rādīja dižajam radu pulkam, cik ļoti viņš ar tiem mierā, cik daudz pateicības viņš par visu to viņiem palicis parādā.
4.trans. Tēlot, atspoguļot (ko mākslas darbā).
PiemēriRādīt gleznās revolūcijas notikumus.
- Rādīt gleznās revolūcijas notikumus.
- Dramaturgs apzināti necenšas lugā tēlotos cilvēkus rādīt ne labus, ne ļaunus, viņi ir pretrunīgi..
- ..visas cilvēku gaitas romānā rādītas ciešā saistībā ar to ģeogrāfisko vidi un dabas apstākļiem, kur norit viņu dzīve un darbs.
- Vai nav tomēr tā, ka arī bērniem literatūrā jārāda viņu pašu dzīve visā tās nopietnībā?
5.parasti 3. pers.; trans. Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) – par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
PiemēriSpidometrs rāda astoņdesmit kilometrus stundā.
- Spidometrs rāda astoņdesmit kilometrus stundā.
- Voltmetrs rāda elektriskā sprieguma palielināšanos.
- ..skolotāju istabā pulcējas skolotāji. Pulkstenis rāda tieši nolikto sākuma brīdi, bet visi vēl nav ieradušies.
- ..termometrs rādīja trīsdesmit astoņus grādus zem nulles.
5.1.Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
Piemēri..saule brokastlaiku vien vēl rādīja..
- ..saule brokastlaiku vien vēl rādīja..
- Saule rādīja pēcpusdienu..
- Nav vēl tā gaišuma debesīs.., kas rādītu dienas vidu..
6.parasti 3. pers.; trans. Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
PiemēriArheoloģiskie izrakumi rāda, ka grafīts ir bijis cilvēcei jau sen pazīstams.
- Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka grafīts ir bijis cilvēcei jau sen pazīstams.
- Statistikas dati rāda, ka ģimene stabilizējas kopdzīves pirmajos desmit gados.
- ..tas par drīzajām kara beigām varēja būt tiesa. Visas zīmes to rādīja.
- «Tagad dzirdams, ka Rīgā kāda jauna avīze iznākšot, bet, vai tas notiks, to rādīs laiks..»
Stabili vārdu savienojumiLaiks rādīs.
- Laiks rādīs — Saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
6.1.Būt par (kā) zīmi, pazīmi.
Piemēri..viņš.. skatījās uz kalnu, aiz kura mājas skursteņa gals bij redzams. Plāns dūmu stabiņš rādīja, ka brokastīs būs kaut kas silts.
- ..viņš.. skatījās uz kalnu, aiz kura mājas skursteņa gals bij redzams. Plāns dūmu stabiņš rādīja, ka brokastīs būs kaut kas silts.
- Jaunā zālīte jau spēcīgi spraucās gar vecajiem, satrunējušajiem sētas stabiem, rādīdama, ka pavasaris nāk steidzīgā gaitā.
7.parasti 3. pers.; intrans. Būt ar redzes spēju (par acīm).
PiemēriPatiešām [dzērājiem] šķita, ka.. vakara krēslā acis pareizāk rāda.
- Patiešām [dzērājiem] šķita, ka.. vakara krēslā acis pareizāk rāda.
- Acis vairs nerādīja.. gaiši, nevarēja saburtot [paziņojumu].
Stabili vārdu savienojumiCik tālu acis rāda. Kur acis rāda.
- Cik tālu acis rāda idioma — Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Kur acis rāda idioma — Bez noteikta virziena, mērķa. Vienalga, kurp.
8.intrans.; sar. Pārmācīt kādu. Likt kādam (ko) saprast, izjust.
Piemēri«Visi lopi izklīduši! Es viņai gan rādīšu!.. Mirdza, vai tu nāksi laukā no meža? Savāc lopus..»
- «Visi lopi izklīduši! Es viņai gan rādīšu!.. Mirdza, vai tu nāksi laukā no meža? Savāc lopus..»
- «Gan es atriebšos.. tai.. vecenei, gan es viņai radīšu!»
Stabili vārdu savienojumiRādīt (ko) no labās puses. Rādīt (ko) no sliktās puses. Rādīt iespaidu.
- Rādīt (ko) no labās puses idioma — Darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- Rādīt (ko) no sliktās puses idioma — Darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- Rādīt iespaidu — Ietekmēt.
Avoti: 6-2. sējums