rāpties
rāpties rāpjos, rāpies, rāpjas, pag. rāpos; refl.
1.Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
PiemēriRāpties mastā.
Stabili vārdu savienojumiRāpties (arī līst) pa sienu augšā.
1.1.Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
Piemēri..kaķe.. savus bērnus nes mutē un rāpjas pa pakšiem.
1.2.Vīties (parasti virzienā uz augšu) — par augiem.
PiemēriPašā pirts priekšā.. gar stenderēm uz augšu rāpjas kaut kāds vīteņaugs..
1.3.pārn. Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) — par transportlīdzekļiem.
PiemēriAutomašīna, sirdīgi rūkdama, pa šauru, līkumotu ceļu rāpās kalnā.
1.4.pārn. Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) — par debess spīdekļiem, mākoņiem.
PiemēriPār eglēm mēness rāpjas jau..
1.5.pārn. Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
PiemēriTumsa pamazām rāpās ārā no upju ielejām..
2.Virzīties, pārvietoties rāpus.
PiemēriUn visus divsimt metrus vajadzēja rāpties, atspiežoties uz elkoņiem un ceļgaliem.
3.sar. Lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.).
PiemēriRāpties automobiļa kabīnē.
Avoti: 6-2. sējums