rēkt
rēkt rēcu, rēc, rēc, pag. rēcu; intrans.
1.pa rasti 3. pers. Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriLācis rēkdams grūda prom - klucis šņākdams nāca atpakaļ.
2.sar. Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
PiemēriTas nu reiz bija labi pateikts, tur nevarēja nesmiet. Ambainis pats rēca vissirsnīgāk..
2.1.trans. Skalā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
Piemēri«Izklīst, izklīst!» rēca gar Daugavmalu aizsmakušas balsis un nelaida nevienu turp.
2.2.parasti divd. formā: rēcošs. Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
PiemēriPlaši ieplestām acīm viņš skatās kārkliem apaugušajās kāpās, un viņa domas ir skaļākas par Kaspara rēcošo balsi.
3.parasti 3. pers. Radīt asu, skarbu, skalu troksni (par ierīci, mehānismu).
PiemēriRēc traktors, un vizoši arkli uzvērs platu melnu vagu...
3.1.Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
PiemēriRēc apdullinošs džezs, tad iesmilkstas vijole, tad nodārdina ērģeles.
3.2.Radīt šā viena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
PiemēriŠtāba priekšā uz ielas atradās divi lielgabali, kuri, neganti rēkdami, raidīja vienu šāvienu pēc otra uz stacijas pusi.
4.parasti 3. pers. Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
PiemēriJūra rēc, it kā draudēdama saplosīt zemūdeni.
4.1.Par uguni.
PiemēriBet aiz muguras laboratorijā pamestās ēzes ugunis rēc kā sadusmotas lauvas krātiņā.
Avoti: 6-2. sējums