Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rīcins
rīcins -a, v.
1.Dievkrēsliņu (eirorbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas.
2.parasti vsk. Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
Avoti: 6-2. sējums