Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sīkulīgs
sīkulīgs -ais; s. -a, -ā
sīkulīgi apst.
Tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSīkulīgs zēns.
  • Sīkulīgs zēns.
  • Sīkulīgas zivtiņas.
  • Viņi, vecie, pirmajā mirklī bija nodomājuši, ka ieradies kāds vidusskolnieciņš, praktikants, un tas pats no sīkulīgo dzimtas.
Avoti: 7-1. sējums