sūnains
sūnains -ais; s. -a, -ā
sūnaini apst.
1.Tāds, kur aug sūnas.
PiemēriSūnains meža izcirtums.
- Sūnains meža izcirtums.
- Sūnains purvs.
- Viņa droši gāja pa svešiem, sūnainiem mežiem..
- Šaurs, ar viršiem aizaudzis ceļš aizveda sūnainā meža klajumā.
- Mazulis [briedēns] gulēja izcirtuma malas sūnainajā zālē..
1.1.Tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas.
PiemēriSūnains jumts.
- Sūnains jumts.
- Sūnains bērza stumbrs.
- ..brāļi soļoja lejup pa veco gatvi, kam vienā malā bija saglabājušās sūnaina guļkoku žoga atliekas.
- ..beidzot uzskatīju par labāku paslēpties pie kādas resnas, sūnainas egles.
- Nate apstājās un pārlaida skatu sūnainiem ciņiem.
- Un tur, uz tā akmens sūnainā, Pakāpies platacis puisēns..
Avoti: 7-2. sējums