sašūpoties
sašūpoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Sākt, parasti pēkšņi, šūpoties. Īsu brīdi šūpoties.
PiemēriViļņos sašūpojas laiva.
- Viļņos sašūpojas laiva.
- Priede sašūpojās, svērās uz vieniem sāniem, tad ar smagu, dziļu nopūtu gāzās lejā.
- Arnis atgrūda krēslu, šķindēdamas apgāzās glāzes, sašūpojās pusizdzertā pudele.
- Beidzot plaksti vairs neatdarījās, Dagmāra sašūpojās, un viņas galva viegli uzgula Zaņa plecam.
Avoti: 7-1. sējums