sabūkšķināt
sabūkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
sabūkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
Sākt, parasti pēkšņi, būkšķināt.
Piemēri«Mums, mežā braucējiem, ir tāds likums,» Kārkls paskaidroja, «galvu un kājas pēc iespējas siltāk.. Kad es šitā savelkos,» viņš sabūkšināja uz grīdas savus velteņa zābakus, «kupenā var gulēt.»
Avoti: 7-1. sējums