saberzēt
saberzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
PiemēriAnita saberzēja deniņus. Tūdaļ ģērbsies, tikai mazlietiņ atgulsies, lai pariet reibonis.
- Anita saberzēja deniņus. Tūdaļ ģērbsies, tikai mazlietiņ atgulsies, lai pariet reibonis.
- Ik pēc trim minūtēm viņš atgriezās.. pie tilta galā nomaskētā ložmetēja, saberzēja nosalušās rokas un pateica sardzes biedram: «Auksti...»
- ..Harijs.. noplēsa sīpolam mizu un, apskatījies visapkārt, vai kāds nenovēro, saberzēja ar sīpolu acis.
2.Saberzt1.
PiemēriVar.. miegu aizgainīt ar piparmētras lapu. Saberzē pie paša deguna un ieelpo labi dziļi.
- Var.. miegu aizgainīt ar piparmētras lapu. Saberzē pie paša deguna un ieelpo labi dziļi.
Avoti: 7-1. sējums