sabiezēt
sabiezēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt, parasti pilnīgi, biezam (parasti par šķidrumu).
PiemēriKrāsviela sabiezē.
- Krāsviela sabiezē.
- Sabiezējusi eļļa.
- Sabiezējusi mērce.
- ..sakuļu olas... pieleju [pienu] tā pavairāk, pielieku sviestu un uzleju to visu uz pannas. Tagad jāgaida, kad omlete sāks sabiezēt..
- Miežu putraimus apmēram 10-20 minūtes pavāra ūdenī, līdz biezputra sabiezē, pielej verdošu pienu, izmaisa un sutina putraimus mīkstus.
- sal. Domas it kā sabiezēja, kļūdamas aizvien lēnākas, aizvien gurdākas.
2.Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
Piemēri..defektu vietās vērojami nedaudz sabiezējuši kaulaudi.
- ..defektu vietās vērojami nedaudz sabiezējuši kaulaudi.
- Vēnu sieniņas.. sabiezē, kļūst sāpīgas, un ap tām izveidojas iekaisuma infiltrāts..
3.Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
PiemēriKrēsla sabiezē.
- Krēsla sabiezē.
- Tumsa sabiezē arvien vairāk.
- «Būs lietus,» pēc ilgas klusēšanas atkal ierunājās kapteinis. «Vai redzat, kā sabiezē mākoņi?»
- Debess bij sabiezējusi gluži melna un cieši piegūlusi jūrai.
- Migla tā sabiezēja, ka nevarēja redzēt ne veco pils drupu, ne Kalna, ne Lejas kroga un pat baznīcas tornis pazuda bulā.
- pārn. Kopš viņas dzīvē ienāca svešinieks ar savu noslēpumainību, Alda juta, ka pār viņas galvu sabiezē arvien baismīgāki negaisa mākoņi.
3.1.Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
PiemēriMijkrēšļa zilums aiz loga rūts sabiezē, kļūst tumšāks, nespodrāks, tuvojas nakts.
- Mijkrēšļa zilums aiz loga rūts sabiezē, kļūst tumšāks, nespodrāks, tuvojas nakts.
3.2.Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā).
PiemēriBija tumšs. Krēsla jau sabiezējusi naktī.
- Bija tumšs. Krēsla jau sabiezējusi naktī.
- pārn. Bet, kad elpa sāks sabiezēt sarmā, uzvelc lāpītos cerību svārkus..
3.3.pareti Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
Piemēri..cauri Daugavas šņākšanai un braucēju troksnim skaidri varēja izšķirt joņainus, tumšus rībienus, kuri reizēm sabiezēja līdzīgi tālam pērkonam.
- ..cauri Daugavas šņākšanai un braucēju troksnim skaidri varēja izšķirt joņainus, tumšus rībienus, kuri reizēm sabiezēja līdzīgi tālam pērkonam.
3.4.pārn. Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriPāri pasaulei sabiezēja kara draudi... Dimdēja nagloto zābaku soļi kāškrusta Vācijā.
- Pāri pasaulei sabiezēja kara draudi... Dimdēja nagloto zābaku soļi kāškrusta Vācijā.
- Sabiezē Fjodora traģēdijas konflikts un viņa vainas apziņa.
- Pamazām biezēja krēsla, un līdz ar to likās sabiezējam nebeidzamo skumju smagums.
4.Biezi saaugt, sacerot (par augiem). Kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
PiemēriSabiezējis krūmājs.
- Sabiezējis krūmājs.
- Kaut gan skarainie flokši vienā vietā var augt ilgi, tomēr vecākos stādījumos ceri sabiezē un vidusdaļā pārkoksnējas, bet stublāji un ziedi kļūst sīkāki.
- Te sākās Lisenas ozoli, no sākuma vēl tā pareti izsvaidīti, bet tālāk jau uz Lisenas upīti tie sabiezēja par veselu mežu..
4.1.Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Piemēri..lapsas kažoks tagad [vasarā] bija nederīgs: noplucis, izbalējis, vajadzēja gaidīt ziemu, kad tas atkal sabiezēs..
- ..lapsas kažoks tagad [vasarā] bija nederīgs: noplucis, izbalējis, vajadzēja gaidīt ziemu, kad tas atkal sabiezēs..
4.2.Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
Avoti: 7-1. sējums