sacelšanās
sacelšanās ģen. -ās, akuz. -os, mstr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
2.Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
PiemēriBruņota sacelšanās.
- Bruņota sacelšanās.
- ..Kurzemes muižniecība.. lūdza Katrīnu II apspiest nemierniekus.. Carienes izsūtītais karaspēks sacelšanos apspieda..
- 1844. gadā Silēzijā notika audēju sacelšanās..
- pārn. Starp mani un tevi tik nemanāmi, kā akmeņi mirst, aug barikāde. Un tas nav uz dumpi, uz sacelšanos, tas ir - uz paverdzināšanos.
Avoti: 7-1. sējums