sacietēt
sacietēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
PiemēriSacietējis sniegs.
- Sacietējis sniegs.
- Sacietējusi tepe.
- Sacietējis kausējums.
- Apdrupušu mūru šķilas,.. sacietējuši cementa gabali un ērmīgi izlocītas aprūsējušas dzelzs sijas veidoja juceklīgu.. labirintu.
- Darvas līme ūdenī ir izturīga, aukstumā tā sacietē, bet siltumā atlaižas.
- Ilma paņēma Lienas veco mēteli, ar kuru māte gāja ganos, uzvilka to... Brezenta mēteļa sacietējusī, raupjā apakšmala berzējās gar kailajiem stilbiem.
- pārn. Spīts Ingā sacietēja kā betona java.
2.Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
PiemēriBieži gadās.. kāds vēzis, kas nupat nomaucis savu veco, cieto čaulu, bet jauna āda tam vēl nav paguvusi sacietēt.
- Bieži gadās.. kāds vēzis, kas nupat nomaucis savu veco, cieto čaulu, bet jauna āda tam vēl nav paguvusi sacietēt.
- Ziemā aļņu tēviņi met ragus. Jaunie ragi izaug mīksti.. Vēlāk, ragiem sacietējot, āda sažūst..
- Tulznu vietu [zēnam] pilnas delnas. No sākuma tās sāpēja, čūlāja, tagad sacietējušas, padarījušas rokas rupjas, asas.
2.1.Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
PiemēriSacietējusi koka miza.
- Sacietējusi koka miza.
- Inta tēvs katru gadu sāk siena pļauju mežmalas pļaviņā. Tur grīšļains - lai nepāraug, nesacietē.
2.2.Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
PiemēriSacietējusi maizes dona.
- Sacietējusi maizes dona.
- Tad Helga.. pasniedza Zigim papīra vīstoklīti. «Še pīrāgs! Uz svētkiem izcepu. Sacietējis, bet jāapēd vien ir.»
- Kartupeļu pankūkas bija sacietējušas, salipušas kopā, un Anita ilgi lūdzās sanitāri, lai ieiet virtuvē un uzsilda.
Stabili vārdu savienojumiSacietēt (arī sakalst) ragā.
- Sacietēt (arī sakalst) ragā — Ļoti sacietēt (sakalst).
Avoti: 7-1. sējums