sadrūvēties
sadrūvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Sadrūmt.
PiemēriKleins mazliet sadrūvējās un palika kā ar ūdeni apliets.
- Kleins mazliet sadrūvējās un palika kā ar ūdeni apliets.
- Pūlis vēl aiz āra durvīm. Kluss un sadrūvējies, kā pērkona gaidās. Ne smieklu, ne smaida, ne skaļu sarunu.
- ..pēdējā laikā Renāte staigāja sadrūvējusies, tas tiešām bija Armīna slimības dēļ.
- pārn. Aukstais laiks darīja pilsētu nemīlīgu. Pašķorēs ūboja sadrūvējusies baloži..
- pārn. Sadrūvējusies, biedīgi padebeši šņākdami nāca pāri Vidzemes pakalniem..
Avoti: 7-1. sējums