Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sadulbt
sadulbt -dulbstu, -dulbsti, -dulbst, pag. -dulbu; intrans.; reti
Samulst, apjukt. Arī apdullt.
PiemēriLīgava viņu apvainojusi, un viņam jāiet. Bet pie durvīm sadulbst un apstājas. Rūta viņu sauc.
  • Līgava viņu apvainojusi, un viņam jāiet. Bet pie durvīm sadulbst un apstājas. Rūta viņu sauc.
  • ..vajadzēja izdomāt kaut kādu ieganstu, lai zemniekus apmulsinātu. Un barona plāns tiešām solījās būt pareizs: zemnieki - arī tie, kas ar izkaptīm un bisēm, - it kā sadulba.
  • Divi [iereibušie], kuri vēl puslīdz turējās uz kājām, bezcerīgi staipīja trešo, kurš bija jau gluži sadulbis.
Avoti: 7-1. sējums