sadzeltēt
sadzeltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
Piemēri«Gurķi pa dienasvidu būtu jāaplej lai. Tādi sadzeltējuši,» Alvīne piebilda.
- «Gurķi pa dienasvidu būtu jāaplej lai. Tādi sadzeltējuši,» Alvīne piebilda.
- Nopļautā zāle sadzeltēja, ieauga atālā..
- Pie sienas pakārts sadzeltējis.. ozollapu vainags..
2.parasti 3. pers. Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
PiemēriSadzeltējis papīrs.
- Sadzeltējis papīrs.
- Grāmatu te pārāk daudz, tās sakrautas kaudzēs gar sienu,.. pašā apakšā blāķis sadzeltējušu laikrakstu.
- Ja veļu mazgā cietā ūdenī, tā ātri sadzeltē.
- Koka lādītē.. glabājās sadzeltējušas fotogrāfijas..
2.1.Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
PiemēriSadzeltējis speķis.
- Sadzeltējis speķis.
- Sadzeltējuši tauki.
- Ziemās Makari ēda zilu putru un sadzeltējušu cūkas gaļu..
3.Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriSadzeltējusi seja.
- Sadzeltējusi seja.
- Večiņa, sažuvusi un sadzeltējusi,.. gulēja uz puķainiem spilveniem.
- Par daudz viņš sadzeltējis,.. noskretis un apaudzis.
- Ziemas vējš cērtas [bezdarbnieces] skrandās un badā sadzeltējušajā miesā.
Avoti: 7-1. sējums