sadzīt1
sadzīt [sadzĩt] dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSadzīt aitas barā.
1.1.Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās.
PiemēriVakarā, aitas sadzinusi, es.. mazgāju kājas dūņainajā karūsu dīķī..
1.2.intrans.
PiemēriPatlaban sadzina arī gani, jo ārā blēja aitas un kāda govs iemavās.
1.3.Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSadzīt bēgļus barā.
1.4.Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
Piemēri..iekarotāji, par savu drošību rūpēdamies, sadzina saliniekus un arī Igaunijas cietzemes zemniekus būvēt nocietinātas stipras mūra pilis.
1.5.Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
PiemēriEsam Buhenvaldē... Pirmie gūstekņi šeit tika sadzīti jau 1938. gadā..
1.6.sar. Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
Piemēri..viņš [rakstnieks] centies parādīt leģionos varmācīgi sadzīto latviešu jauniešu traģēdiju.
1.7.pārn. Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
Piemēri..spēja lietus gāze sadzen vieglprātīgos staigātājus nojumēs.
2.Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
Piemēri..sienās sadzītas naglas, kur drēbes, šautenes un pārtikas maisus uzkārt.
2.1.Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
PiemēriTikai cirvi sadzenot līdz galam, klucis kā negribēdams pārplīst.
2.2.sar. Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
PiemēriMišels iet un iet, rokas bikšu kabatās sadzinis..
3.Savirzīt (ko kopā, kādā kopuma, veidojumā, arī kur).
PiemēriSadzīt granti kaudzēs.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vēju, straumi u. tml.
PiemēriVējš sniegu vietām bij sadzinis lielās kupenās..
3.2.Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) — par vēju, straumi u. tml.
PiemēriSniegi uz sniegiem cēlās kā kalni, Vētras aiz vētrām sadzina valni.
3.3.pārn. Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
PiemēriVaigos sadzina asinis rupji, smagi vārdi.
4.sar. Savest1.
Piemēri..sadzina mājā zarus. Es arī dabūju darināt skujas, kuras mums lietoja pakaišu vietā.
4.1.Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
PiemēriDivās dienās viss sapļautais siens bija sadzīts šķūnī un pļava nokopta.
4.2.Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
PiemēriRičas ezers. Cik te mašīnu sadzīts apkārtnes krūmos!
5.sar. Sameklēt. Arī sadabūt.
PiemēriSpīdēja noberztie misiņa un niķeļa trauki, Līzes valstībā [virtuvē] puteklīti nevarēja sadzīt.
5.1.pareti Nopelnīt (parasti ar grūtībām).
PiemēriReportieri nekādu algu nesaņēma, viņu rakstus vērtēja pieci santīmi par rindiņu. Iztika viņiem sanāca trūcīga, jo ne jau katru dienu tie varēja sadzīt veselu latu.
6.parasti 3. pers. Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) — par augiem.
PiemēriKoks aiz vecuma sadzinis milzum daudz ūdenszaru.
6.1.Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
PiemēriCerīgi zaļais sējums arī ir mānīgs. Amonjaks sadzen stiebrus, bet vārpas vieglas.
6.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
PiemēriNeparastais darbs bija sadzinis čulgas Rasules mīkstajās delnās.
7.sar. Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu).
PiemēriBaumanis lamājās nelabi. Pēc viņa domām, Ozoliņu tēvs [izsolē] cenu tīšām sadzinis tik augstu.
7.1.Ievērojami palielināt (piemēram, tempu).
PiemēriTekla:.. sparīgi jaunu ceļu meklētāji [mūzikā] pārveido un pārveido kādu komponistu, sadzen vai atslābina tempus, cits citu pārspēdami.
Stabili vārdu savienojumiSadzīt (arī iedzīt) galvā. Sadzīt (retāk sadabūt) galus (rokā, arī kopā). Sadzīt pēdas.
Avoti: 7-1. sējums