sadīgt
sadīgt parasti 3. pers., -dīgst, pag. -dīga; intrans.
1.Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
PiemēriViss sēklu daudzums jau sadīdzis.
- Viss sēklu daudzums jau sadīdzis.
- Rāceņu sēklas ātri sadīgst, pēc sadīgšanas dīgstus obligāti retina..
- Putni, ēdot āmuļu ogas, ar ekskrementiem izdala nesagremotās sēklas, kas pielīp pie zariem un sadīgst.
- pārn. Un kas ir tas, kas dzen mūs visam garām? Kur sadīgs vārdi tie, ko izsējam pa vējam?
1.1.Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
PiemēriLabība jau sadīguši.
- Labība jau sadīguši.
- Smaržo.. plaukstošais alksnājs un tam pie kājām sadīguši zāle.
- Zinātniekus interesēja jautājumi: kā augstākie augi «uzvedīsies» bezsvara apstākļos, vai tie sadīgs, vai izaugs?
- Malā izbridis, [saimnieks] gāja pa līdzeni sadīgušo linu lauku, kur priekšstrādnieka sējumā pat meklēdams nevarēja atrast nevienu svītru.
- pārn. Slēgti bija arī saldējumu kioski, kas, līdzīgi lielām, pāraugušām sēnēm, šķita sadīguši visapkārt tramvaja pieturai.
2.Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
PiemēriArī ciemiņš drīz slīpēja bārdas nazi un sūkstīdamies skuva savus grumbotos vaigus, kur čemuriem vien bija sadīguši sirmi un asi rugāji.
- Arī ciemiņš drīz slīpēja bārdas nazi un sūkstīdamies skuva savus grumbotos vaigus, kur čemuriem vien bija sadīguši sirmi un asi rugāji.
- ..sekretārs pētījoši lūkojās Jurkas mulsajā, zēnīgajā sejā, kur uz mazliet sarauktas virslūpas bija sadīgušas maigas, baltas pūciņas.
- Protams, vīrieši mazliet pazobojās par lielo lempi un vientiesi, kas pat šļupstēja kā puika, kuram vēl visi zobi nav sadīguši.
Avoti: 7-1. sējums