sagadīšanās
sagadīšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
PiemēriLaimīga sagadīšanās.
- Laimīga sagadīšanās.
- Priekšnieks:.. iznāca tāda sagadīšanās: tai pašā dienā, kad jūs iebraucāt Rīgā, inženieris Vēveris jau bija izbraucis uz Laidzi.
- ..man šķiet, ka daudz kas ir jocīgi. Gan mūsu nokļūšana pie onkuļa, gan aicinājums uz pļavu, gan šis brauciens. Varbūt tā ir sagadīšanās, bet varbūt kāds apzinīgi mūs iegrūdis šajā virpulī.
Avoti: 7-1. sējums