Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sakairināt
sakairināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
PiemēriSakairināta gļotāda.
  • Sakairināta gļotāda.
  • Sakairināt redzes nervu.
  • pārn. Sala sakairinātais sniegs zem zolēm aplam skaļi kūre.
2.Izraisīt (ēstgribu), parasti stipri.
PiemēriSakairināt ēstgribu.
  • Sakairināt ēstgribu.
3.Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
PiemēriViss, ko biju dabūjusi dzirdēt par Ferdinandu [meža kuili], mani.. ļoti sakairināja. Arī man par visu vari un katru cenu gribējās pašai savām acīm redzēt šo fenomenu..
  • Viss, ko biju dabūjusi dzirdēt par Ferdinandu [meža kuili], mani.. ļoti sakairināja. Arī man par visu vari un katru cenu gribējās pašai savām acīm redzēt šo fenomenu..
  • ..abi zinātāju soļiem gāja no stacijas laukuma uz centra pusi, zuntenieku [Zuntes iedzīvotāju] ziņkāri sakairinādami vēl vairāk.
Avoti: 7-1. sējums