saklabināt
saklabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Sākt, parasti pēkšņi, klabināt. Īsu brīdi klabināt.
PiemēriVilks saklabina zobus.
2.vienk. Sarunāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu. Sapļāpāt.
PiemēriTeļkopējas fermā deldēja mēles no baltas skaudības. Kādus brīnumus ziemas mēnešos nav saklabinājušas Vilmai aiz muguras!
Avoti: 7-1. sējums