saklabināt
saklabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Sākt, parasti pēkšņi, klabināt. Īsu brīdi klabināt.
PiemēriVilks saklabina zobus.
- Vilks saklabina zobus.
- Sīkuliene saklabināja tupeles pret sērsnu, bet koks paliek koks, vai tu viņu sasildīsi!
- Fricis Sprundzēns pēdējo reizi saklabināja klabatas, klusu pagrieza slēdzeni un iegāja kungu pusē..
2.vienk. Sarunāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu. Sapļāpāt.
PiemēriTeļkopējas fermā deldēja mēles no baltas skaudības. Kādus brīnumus ziemas mēnešos nav saklabinājušas Vilmai aiz muguras!
- Teļkopējas fermā deldēja mēles no baltas skaudības. Kādus brīnumus ziemas mēnešos nav saklabinājušas Vilmai aiz muguras!
Avoti: 7-1. sējums