saklanīties
saklanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Sākt, parasti pēkšņi, klanīties. Īsu brīdi klanīties.
Piemēri..zods izslīdēja no plaukstas, un viņš saklanījās kā aizmidzis važonis.
- ..zods izslīdēja no plaukstas, un viņš saklanījās kā aizmidzis važonis.
- pārn. Viņš aizgāja apcirkņa viņā galā, kur laikam tie visvājākie [sastatņu] balsti, sakratīja vienu, - augšā dēļi klakstēdami čīkstēdami saklanījās un salīgojās.
Avoti: 7-1. sējums