saklausīties
saklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; trans.
1.Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
PiemēriDzīvodama pie svešiem ļaudīm, biju arī saklausījusies nostāstus par Dānieļu [tēlnieku]..
- Dzīvodama pie svešiem ļaudīm, biju arī saklausījusies nostāstus par Dānieļu [tēlnieku]..
- ..nupat iegriezies kāds svešinieks, saklausījies aplamas valodas, ka šī māja esot pārdodama.
- Bet kluba autobusa šoferis, neskaitāmas reizes vezdams kvartetu koncertos, saklausījies ne mazumu dziesmu.
1.1.intrans.
PiemēriMednieku un makšķernieku stāsts ir kā mūris, kuru nespēj pārkāpt tie cilvēki, kas tajos saklausījušies.
- Mednieku un makšķernieku stāsts ir kā mūris, kuru nespēj pārkāpt tie cilvēki, kas tajos saklausījušies.
Avoti: 7-1. sējums