Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saklāt
saklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju; trans.
Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
PiemēriSaklāt tīru gultas veļu.
  • Saklāt tīru gultas veļu.
  • Saklāt kartupeļu kaudzi ar salmiem.
  • ..vajadzēja sarindot galdus citu citam galā, saklāt ar baltiem galdautiem..
  • pārn. Latgales tāles tovakar daļēji aizsedza linu pelēki miglāju palagi, ko lietavas bija saklājušas pāri.. egļu galotnēm.
  • ..viņa zināja, ka istaba [laukos] viņu gaidīs un gaidīs rūpīgi saklāta gulta vienmēr.
  • Paēduši visi saklāja tepat uz soliem sev guļvietas un devās pie miera.
  • Kopējiem spēkiem saklāts, galds lepojās ar maizītēm, ar ziemas āboliem, ar rūgteni kūpošām kafijas krūzēm.
Stabili vārdu savienojumiSaklāt (biežāk uzklāt) galdu.
Avoti: 7-1. sējums