sakodīt
sakodīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kodot sasmalcināt. Sakošļāt (1).
PiemēriViņas mācēja sataisīt tādu knupīti. Sakodīja rupju maizi kopā ar cukuru, ielaida linu lupatiņā un ar diegu aizsēja.
- Viņas mācēja sataisīt tādu knupīti. Sakodīja rupju maizi kopā ar cukuru, ielaida linu lupatiņā un ar diegu aizsēja.
2.Kodot saspaidīt, arī savainot.
PiemēriLīdz asinīm sakodītas lūpas.
- Līdz asinīm sakodītas lūpas.
- Zem liepām pulciņos sastājušās meitas, uz ātru roku vēl saspraudīt matus zem lakatiņiem un lūpas sakodīt sārtākas.
3.Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSuņa sakodīts spieķis.
- Suņa sakodīts spieķis.
Avoti: 7-1. sējums