Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sakošļāt
sakošļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Košļājot sasmalcināt.
PiemēriLai uzturu būtu iespējams labi sakošļāt, jābūt labiem zobiem.
  • Lai uzturu būtu iespējams labi sakošļāt, jābūt labiem zobiem.
  • Tā kā kāļi ēdot labi jāsakošļā, tad cilvēkiem, kam slikti zobi, ieteicams tos lietot sarīvētus.
  • Lai sakošļātu dzelkšņainos krūmus, koku zarus, augu saknes, nepieciešami spēcīgi zobi. Ziloņiem tie atjaunojas trīs reizes mūžā.
2.Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi. Sakodīt (3).
PiemēriIemauktam sakošļāta... pavada.
  • Iemauktam sakošļāta... pavada.
Avoti: 7-1. sējums