sakrampēt
sakrampēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Nostiprināt ar krampi. Aizkrampēt.
PiemēriSakrampēt durvis, vārtus.
- Sakrampēt durvis, vārtus.
2.Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus). Stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
PiemēriEs zināju, cik maisu ir dzirnavās; redzēju, kā tos atveda, kā vedējs ar Tusmani.. - rokas sakrampējuši, tos izcēla no ratiem un iestiepa iekšā..
- Es zināju, cik maisu ir dzirnavās; redzēju, kā tos atveda, kā vedējs ar Tusmani.. - rokas sakrampējuši, tos izcēla no ratiem un iestiepa iekšā..
- Viņš stāv Mikam blakus rātns rātniņš, drošības pēc negantās rokas sakrampējis vienu otrā aiz muguras.
- ..Donats sakrampēja pirkstus ciešāk un gandrīz vai izkliedza lūgšanas vārdus.
- Brauska nosvīda un cieši sakrampēja pirkstus ap celi.
2.1.Stingri satvert (rokā, pirkstos).
PiemēriTie divi sargi bij atvēzējušies šauteņu resgaļiem. Trešais, saujā sakrampētu ieroci, niknumā izvērstu seju, it kā lēcienam saliecies.
- Tie divi sargi bij atvēzējušies šauteņu resgaļiem. Trešais, saujā sakrampētu ieroci, niknumā izvērstu seju, it kā lēcienam saliecies.
- Viņš skrēja, stingri rokās sakrampējis šauteni.
Avoti: 7-1. sējums