sakāve
sakāve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
PiemēriIenaidnieks cieta vienu sakāvi pēc otras. Rīga drīz būs brīva. Karavīri atgriezīsies ar uzvaru.
- Ienaidnieks cieta vienu sakāvi pēc otras. Rīga drīz būs brīva. Karavīri atgriezīsies ar uzvaru.
- ..vācu fašistiskā armiju grupa.., pret kuru bija vērsts galvenais trieciens, cieta katastrofisku sakāvi, tās galvenie spēki bija aplenkti un sakauti.
- Zviedru laikus Latvijā izbeidza krievu karaspēka uzvara. Tā sākās ar zviedru sakāvi pie Poltavas, kurai sekoja pilnīga zviedru padzīšana no visiem viņu ieņemtajiem apgabaliem.
2.Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
PiemēriViņa.. neaktivitāte, lepnais vēsums, distancēšanās, ko svešajā kolektīvā bija uztvēruši kā vājumu un gļēvumu, atnesa viņam sakāvi.
- Viņa.. neaktivitāte, lepnais vēsums, distancēšanās, ko svešajā kolektīvā bija uztvēruši kā vājumu un gļēvumu, atnesa viņam sakāvi.
- Kad nesen.. gandrīz gadu nodzīvoju tikpat kā viena, es jutos vientuļa, es jutos pamesta,.. kā sieviete es biju cietusi sava mūža lielāko sakāvi..
Avoti: 7-1. sējums