sakņot
sakņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
PiemēriŪdens iztvaikošana no lapām jāsamazina līdz minimumam. Tas spējams, spraudeņus sakņojot ar ūdens tvaikiem piesātinātā telpā..
1.1.intrans. Sakņoties (par augiem).
PiemēriŠis stāds.. mūsu zemē nesakņo.
2.parasti divd. formā: sakņots Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
PiemēriNeikena stāstos atrodami visi elementi, kas raksturo kritisko reālismu: no dzīves īstenības ņemti tipi, sociālā problemātikā sakņots sižets..
Avoti: 7-1. sējums