Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
salutēt
salutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
PiemēriKareivji salutē virsniekiem.
2.Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
PiemēriMaskavā 19. septembrī pulksten 22.00 Dzimtenes vārdā salutēja ar divpadsmit artilērijas zalvēm.. varonīgajam Baltijas 3. frontes karaspēkam..
Avoti: 7-1. sējums