salēkšķēt
salēkšķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
PiemēriPriekšautu tā laikam nebija mainījusi visu vasaru; salēkšķējis, no netīrumiem stīvs kā brezents..
- Priekšautu tā laikam nebija mainījusi visu vasaru; salēkšķējis, no netīrumiem stīvs kā brezents..
1.1.Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriSalēkšķējusi bārda.
- Salēkšķējusi bārda.
- ..šī [govs] savicina asti un ar salēkšķējušo spalvu kušķi iegāž man pa acīm.
Avoti: 7-1. sējums