sanitārs1
sanitārs -a, v.
sanitāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
PiemēriBez trokšņa atvērās operāciju zāles durvis. Sanitāri izstūma ratiņus, uz kuriem gulēja.. cilvēks.
1.1.Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
PiemēriVieglāk ievainotie paši atnāca uz pārsiešanu. Smagi ievainotos no uguns līnijas izvilka sanitāri.
1.2.Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
Piemēri..jaunie sanitāri katru dienu pārbauda klases biedru roku un ausu tīrību, skatās, kāda kārtībā ir grāmatas, apģērbs, mati.
2.parasti savienojumos «meža sanitārs», «ūdens sanitārs», «gaisa sanitārs». Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
PiemēriKopā ar sīkajiem dobumperētājiem putniem mazās skudriņas ir vislielākie un vislabākie meža sanitāri, kas iznīcina zāģlapsenes, tīkllapsenes, sprīžmešus un daudzus citus kaitēkļus.
Avoti: 7-1. sējums