saprobitāte
saprobitāte -es, s.; parasti vsk.; biol.
1.Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
PiemēriBaktēriju saprobitāte.
- Baktēriju saprobitāte.
2.Ūdeņu piesārņotība ar organiskām vielām.
PiemēriEzeru saprobitāte.
- Ezeru saprobitāte.
- Upju saprobitāte.
Avoti: 7-1. sējums