Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saprofītisks
saprofītisks -ais; s. -a, -ā
saprofītiski apst., biol.
Saistīts ar saprofītiem, tiem raksturīgs.
PiemēriDažas orhidejas ir saprofītiskas: tās pārtiek no trūdošām organiskajām vielām.
Avoti: 7-1. sējums