Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarētot
sarētot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
PiemēriPirksts sarēto.
Avoti: 7-1. sējums