sarīvēt
sarīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sasmalcināt (ko) ar rīvi.
PiemēriSarīvēt novārītu bieti.
- Sarīvēt novārītu bieti.
- Sarīvēt mārrutkus.
- Sarīvēts siers.
- ..Valtam jāsarauj dārzā burkāni. Ek, vareni šogad padevušies. Tos nu vajag mazgāt, tīrīt, sarīvēt.
- Notīrītus dārzeņus un ābolu sarīvē skaidās..
2.Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt1.
PiemēriGrieta: Ak, ko tie dakteri var līdzēt! Es uzliešu pelašķu tēju un sarīvēsim krustus ar deviņu vīru spēku [deviņvīruspēku], gan tad būs labi.
- Grieta: Ak, ko tie dakteri var līdzēt! Es uzliešu pelašķu tēju un sarīvēsim krustus ar deviņu vīru spēku [deviņvīruspēku], gan tad būs labi.
- ..nepieciešams krietni sarīvēt rokas, kājas.., līdz atgriežas siltuma sajūta.
Avoti: 7-1. sējums