saskriet
saskriet -skrienu, -skrien. -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju
1.intrans. Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriUztraukums, kas sākās ap Zaļo dīķi, bija ievērības cienīgs. Saskrēja mazi un lieli, veci un jauni..
1.1.pārn.; sar. Ierasties (par vairākiem, daudziem).
PiemēriBērtuļa tirgū tiešām nekas neķērās. Bija saskrējuši Rīgas kupči, un tie pa garo vasaru tīri kā izkāmējuši, dod, ko tik prasa..
1.2.pārn. Salidot1.
Piemēri..pa egļu galotnēm savērpas vesels vārnu jūklis... Saskrējušas te no visas pasaules!
2.parasti 3. pers.; intrans. Strauji ieplūst (kur) — par lielāku kā (parasti šķidruma, gāzes) daudzumu.
PiemēriDūmi saskrien istabā.
Stabili vārdu savienojumiAsinis saskrien (arī sakāpj) galvā.
2.1.Pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) — par karstuma sajūtu, pietvīkumu.
PiemēriAkotam karsta svelme saskrēja vaigos.
3.intrans.; sar. Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
Piemēri..govis gandrīz visas atnesušās, visām saskrējuši teļi, gaidāms vairs tikai Zīmaļai.
3.1.Par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
Piemēri..Saskrien bērniņi - izaug bērniņi, Neatskatoties - aiziet tautiņās.
4.trans. Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriAndrs brauca soļiem, laika taču diezgan, nebij nekāda iemesla saskriet bēro..
5.trans.; sar. Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
Piemēri«Tādi [bērni] aizlaistu pasaulē viens divi visu, ko es šeit esmu saskrējis.»
Stabili vārdu savienojumiDūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos.
Avoti: 7-1. sējums