Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saskrieties
saskrieties -skrienos, -skrienies, -skrienas, arī -skrejos, -skrejies, -skrejas, pag. -skrejos; refl.
1.Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri«Šodien, tepat uz ielas, savā nodabā iedama, saskrējos ar kādu vīrieti. Vienkārši uzdrāžos, vecā muļķe, viņam virsū.»
  • «Šodien, tepat uz ielas, savā nodabā iedama, saskrējos ar kādu vīrieti. Vienkārši uzdrāžos, vecā muļķe, viņam virsū.»
  • Iejukām tirgus kņadā un steigā. Saskrējāmies ar cilvēkiem..
  • Dace ar Kristīni saskrējās, un katra dabūja piere pa punam.
Stabili vārdu savienojumiSaskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs.
1.1.Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
PiemēriIlzei šie gājieni uz Stempiem bija mokas. Viņa drebēja bailēs pēkšņi saskrieties ar Rūda tēvu.
  • Ilzei šie gājieni uz Stempiem bija mokas. Viņa drebēja bailēs pēkšņi saskrieties ar Rūda tēvu.
  • Izsmaržojušas izlaiduma meijas. Bijušie skolēni, saskrienoties ciemā, vairs tikai nevaļīgi pārmij pa vārdam.
2.parasti 3. pers. Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutomobilis saskrējies ar tramvaju.
  • Automobilis saskrējies ar tramvaju.
  • ..kuģis saskrējies ar otru, un bijis tīrais brīnums, ka abi sapostītie kuģi neesot nogrimuši..
  • Reaktīvajai lidmašīnai saskrienoties kaut vai ar nelielu putnu, var notikt avārija.
3.sar. Sastrīdēties.
Piemēri..pēcpusdienā abi saskrienas atkal. No jauna kvēlo naids.
  • ..pēcpusdienā abi saskrienas atkal. No jauna kvēlo naids.
  • Tieši pirms nedēļas atkal saskrējos ar Ervīnu. Viņš negribēja tīrīt guļamistabu, lai gan bija viņa kārta.
4.Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet. Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
Piemēri«Pastnieks!..» Brašs puisis, sārts un saskrējies, uz sliekšņa sita vaļā savu ādas somu..
  • «Pastnieks!..» Brašs puisis, sārts un saskrējies, uz sliekšņa sita vaļā savu ādas somu..
Avoti: 7-1. sējums