Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saskrieties
saskrieties -skrienos, -skrienies, -skrienas, arī -skrejos, -skrejies, -skrejas, pag. -skrejos; refl.
1.Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri«Šodien, tepat uz ielas, savā nodabā iedama, saskrējos ar kādu vīrieti. Vienkārši uzdrāžos, vecā muļķe, viņam virsū.»
Stabili vārdu savienojumiSaskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs.
1.1.Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
PiemēriIlzei šie gājieni uz Stempiem bija mokas. Viņa drebēja bailēs pēkšņi saskrieties ar Rūda tēvu.
2.parasti 3. pers. Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutomobilis saskrējies ar tramvaju.
3.sar. Sastrīdēties.
Piemēri..pēcpusdienā abi saskrienas atkal. No jauna kvēlo naids.
4.Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet. Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
Piemēri«Pastnieks!..» Brašs puisis, sārts un saskrējies, uz sliekšņa sita vaļā savu ādas somu..
Avoti: 7-1. sējums