sastomīties
sastomīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
Piemēri«Kurš jums atļāva atstāt sapulci? Kurš? Es to neesmu darījis. Atpakaļ!» Vīri sastomījās, bet tomēr turpināja virzīties uz durvīm.
- «Kurš jums atļāva atstāt sapulci? Kurš? Es to neesmu darījis. Atpakaļ!» Vīri sastomījās, bet tomēr turpināja virzīties uz durvīm.
- Un tad es redzu.., ka Harijs momentā sastomās, viņa seja izplūst samulsis, neveikls smaids.
- pārn. Dažreiz aiz zemā loga skaidri jaušami soļi: uz brīdi piestāj, sastomās, tad aizšvīkst tālāk.
Avoti: 7-1. sējums