sastrādāt
sastrādāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
Piemēri..augsnei jābūt jau rudenī labi un vienmērīgi sastrādātai..
2.trans. Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot. Apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
PiemēriDivi spēcīgi dreļļi katru pievakari atveda sastrādātus kaltušu, sveķainu priežu stumbeņus..
3.trans. Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
PiemēriLiesu cūkas gaļu un izmērcētu baltmaizi gaļas mašīnā izmaļ, pievieno sāli, sīki sasmalcinātu sīpolu un sastrādā.
3.1.Sagatavot (ko) turpmākajam darbam, darbībai. Arī izstrādāt2.
PiemēriPar [Jāņa] Oša ilgstošo darbu vienatnē ar sevi stāsta viņa lomu eksemplāri. Tādi, tik sastrādāti un melni no rakstu zīmēm.., nav redzēti neviena cita latviešu aktiera arhīvā.
4.trans. Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā. Strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu). Strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
Piemēri..pie tā paša vecā rakstāmgalda daudz ko varēja sastrādāt.
4.1.Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
PiemēriApprecējās ar Martu, domāja, nu par diviem sastrādās savu zirdziņu, gotiņu..
4.2.sar. Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
PiemēriLaimonis neveikli smaidīja. Viņš izskatījās kā blēņas sastrādājis..
5.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt. Ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriSastrādāt visu nedēļu.
6.trans. Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
Piemēri..rokas paslēpušās zem priekšauta, bet kur nu, Klaucāns zina tāpat, cik tas cietas un sastrādātas, cik tulznainas un dzīslainas.
7.intrans. Kopīgi strādāt. Savstarpēji saskaņoti strādāt.
PiemēriFilmā.. man bija lieliska partnere.. Ar viņu vienmēr varēja viegli un patīkami sastrādāt.
Avoti: 7-1. sējums