sasāpēt
sasāpēt parasti 3. pers., -sāp, pag. -sāpēja; intrans.
1.Kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu). Arī sasāpēties1.
Piemēri..viņam tā sasāpēja mugura, ka pat pie pusdienām sēdēja pavisam līks.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt. Ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriRoka man vēl ilgi no tā sitiena sasāpēja.
3.divd. formā: sasāpējis. Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
PiemēriMākslai.. jārisina sasāpējušas laikmeta problēmas.
Avoti: 7-1. sējums