Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savtīgs
savtīgs -ais; s. -a, -ā
savtīgi apst.
1.Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
PiemēriSabiedrisko labklājību viņš sekmēja tik, cik tā sekmēja viņa personisko labklājību. Viņš bija savtīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSavtīgi nolūki.
Avoti: 7-1. sējums