savtīgs
savtīgs -ais; s. -a, -ā
savtīgi apst.
1.Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
PiemēriSabiedrisko labklājību viņš sekmēja tik, cik tā sekmēja viņa personisko labklājību. Viņš bija savtīgs cilvēks.
- Sabiedrisko labklājību viņš sekmēja tik, cik tā sekmēja viņa personisko labklājību. Viņš bija savtīgs cilvēks.
- Viņš nebija savtīgs, kam skaustu otra maizes kumoss..
- Neieredzēdams savtīgo un garīgi trulo lielburžuāziju, [Emīls] Dārziņš.. intuitīvi apjauta savu tuvību nemantīgajiem slāņiem..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSavtīgi nolūki.
- Savtīgi nolūki.
- Savtīgas intereses.
- Rīkoties savtīgi.
- ..viņš jau sākumā bija atzinies Skaidrītei, ka nekādi nespēj saprast apkārtējo pasauli, kurā vēl vienmēr sastopam sīku savtīgu aprēķinu.
- Tomēr viņš vēl laikā atķērās, ka laimi nedrīkst savtīgi izmantot, un palika zem savām trim kārtīm iepriekšējo iemaksu līdz ar laimīgo vērdiņu.
Avoti: 7-1. sējums