Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
savvaļīgs
savvaļīgs -ais; s. -a, -ā
savvaļīgi apst., reti
Patvaļīgs2.
PiemēriRevolūcijas dienās apkārtējie zemnieki savvaļīgi apgrieza viņam [lielsaimniekam] zemi, atņēma lopus, aizvilka mašīnas.
  • Revolūcijas dienās apkārtējie zemnieki savvaļīgi apgrieza viņam [lielsaimniekam] zemi, atņēma lopus, aizvilka mašīnas.
  • Lai gan Bimbulats aizjāja ātrāk, tomēr Ambaltaja baltais bija paradis vienmēr doties pa priekšu, tādēļ arī tagad drīz vien viņš panāca bēri, aizsteidzās tam garām un tad sāka iet atkal savvaļīgiem soļiem.
Avoti: 7-1. sējums