Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savāļāt
savāļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
PiemēriAgri uzkāpu uz kūts augšas, kur man.. bija miga - deķis un zāļu smeltnē savāļāts palags.
Avoti: 7-1. sējums