Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
savīkšt
savīkšt -vīkšu, -vīkši, -vīkš, pag. -vīkšu; trans.; apv.
Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko).
PiemēriBēres, zināms, bija savīkštas lielajā mājā, kur arī sapulcējās bērinieki.
  • Bēres, zināms, bija savīkštas lielajā mājā, kur arī sapulcējās bērinieki.
  • Arī Ģertrūde taču apprecējās ar Hamleta tēva slepkavu, kāzas savīkša kā bēru turpinājumu, kamēr vēl sēru apavi nebija nonēsāti.
  • Palīdzēt savīkšt visu vajadzīgāko.
Avoti: 7-1. sējums