savīties

savīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.

1.Refl. → savīt₂. Tikt savītam.

Piemēri..beigu beigās [zvejas] tīkls savijies kā striķis, kā pineklis, ar ko sasaista zirgiem kājas.

..beigu beigās [zvejas] tīkls savijies kā striķis, kā pineklis, ar ko sasaista zirgiem kājas.
pārn. ..Balti savijas lielceļu dvieļi..
pārn. Asinsvadu un nervu sistēma ir universālas organisma sistēmas, tās blīvi sazarojas visos audos un orgānos un savstarpēji savijas vienotā funkcionālā kompleksā.
pārn. Uz mirkli viņu pirksti savijās kopā ciešā, jūsmas pilnā rokas spiedienā.

1.1.Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).

PiemēriJau parādījās pirmie piekrastes meldri. Pamazām tie sabiezēja puduros un savijās tik cieši, ka nebija ko domāt cauri tikt.

Jau parādījās pirmie piekrastes meldri. Pamazām tie sabiezēja puduros un savijās tik cieši, ka nebija ko domāt cauri tikt.
Nu kopā savijušās puķu zirņu pākstis.

1.2.Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).

PiemēriZalkši salasās ziemošanai mēslu kaudzēs un pagrabos un savijas kopā kamolos..

2.Refl. → savīt₁. Tikt savītam.

PiemēriVirve savijusies grodi.

Piemēri..Čehova idejas savijas ar mūsu laiku..

..Čehova idejas savijas ar mūsu laiku..
Mūsdienu prozā cieši savijas stāstījums ar personāža runu.
Laukstrādnieku ekonomiskā cīņa savijās ar politisko un izvērtās plašā zemnieku masu cīņā pret mūžsenajiem latviešu tautas verdzinātājiem - vācu baroniem un cara patvaldību.
Aurēlija: Divas dzīves, kas gāja katra par sevi, ar kāzām savijas vienā..

Stabili vārdu savienojumiSavīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā.

Avoti: 7-1. sējums