sazaļot
sazaļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt, parasti pilnīgi, zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
PiemēriSazaļojis krūms.
- Sazaļojis krūms.
- Sazaļojusi zāle.
- Sazaļojusi velēna.
- Varbūt nākamgad jau sazaļos tie lielie koki, kurus pārstādīs ar visu sakņu zaru kroni jaunajā ciematā.
- Maldās tie, kuri domā, ka izaudzēt vīnkrūmu ir tas pats, kas zemē iespraust kārkla vicu - gan jau ar laiku tā ieaugs un sazaļos.
- Ap pašām dzirnavām sazaļojis maurs, pat durvu [durvju] priekšā..
- pārn. Kopš sazaļot sācis dzīvības koks, tā slāpuši nav vēl uz zemes starp jūrām - pie skaidras dvēseles avota dvēsele plok daudzstāvu pilsētu mūros.
1.1.Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
PiemēriSazaļojuši dārzi.
- Sazaļojuši dārzi.
- Sazaļojusi birzs.
- ..nokūst sniegs, noskrien palu ūdeņi, zeme sazaļo un krastmalā plaukst zilās, liegās vizbulītes..
- Lauks sazaļos, kā reiz to sapņojāt, un ziedi plauks pār vakardienas sāpēm.
1.2.pārn. Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriSpēcīgi un kupli šodien sazaļojusi.. mūzikas dzīve.
- Spēcīgi un kupli šodien sazaļojusi.. mūzikas dzīve.
- Uzmanību saista.. jaunākie autori. Varam vēlēties, lai šī maiņa augtu ātrāk, sazaļotu vēl kuplāk..
Avoti: 7-1. sējums