Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sačakarēt
sačakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Sabikstīt. Arī sabakstīt.
PiemēriSačakarē malku krāsnī, lai deg!
  • Sačakarē malku krāsnī, lai deg!
2.Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
Piemēri«Nekas. Rīt atvedīšu atslēdznieku, tas atmūķēs,» Andrejs Circenis teica Emīlijai, «droši vien puišeļi kaut ko sačakarējuši.»
  • «Nekas. Rīt atvedīšu atslēdznieku, tas atmūķēs,» Andrejs Circenis teica Emīlijai, «droši vien puišeļi kaut ko sačakarējuši.»
Avoti: 7-1. sējums