sačakarēt
sačakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Sabikstīt. Arī sabakstīt.
PiemēriSačakarē malku krāsnī, lai deg!
2.Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
Piemēri«Nekas. Rīt atvedīšu atslēdznieku, tas atmūķēs,» Andrejs Circenis teica Emīlijai, «droši vien puišeļi kaut ko sačakarējuši.»
Avoti: 7-1. sējums