saērcināties
saērcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.; sar.
Sadusmoties. Kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam.
PiemēriJācenšas, lai.. nevajadzētu saērcināties nieku dēļ, kas parasti bojā dzīvi cilvēkiem ar nestabilāku nervu sistēmu.
- Jācenšas, lai.. nevajadzētu saērcināties nieku dēļ, kas parasti bojā dzīvi cilvēkiem ar nestabilāku nervu sistēmu.
- Viņš bija saērcinājies, ka mazā dēka negaidīti ierāvusi ikdienas ritumā strauju, traucējošu virpuli..
Avoti: 7-1. sējums