senlaicīgums
senlaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → senlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPils senlaicīgums.
- Pils senlaicīgums.
- Oforta līnijas vijīgais tecējums, vieglais gleznieciskums pauž senlaicīguma burvību.
Avoti: 7-1. sējums