Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sievmētra
-as, s.
Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
PiemēriMatainā sievmētra.
Avoti: